Latvija, Ainaži

Iedzīvotāji

Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem (2015. gads) Ainažu pilsētā dzīvo 835 cilvēki. Vidējais iedzīvotāju blīvums: 13 iedzīvotāji uz 1 km², tai skaitā Ainažu lauku teritorijā 2,1 iedzīvotājs uz 1 km², salīdzinājumam – Latvijā vidēji ir 36,6 iedzīvotāji uz 1 km².

Pilotteritorijas vēsture

Ainaži gadsimtiem ir bijis Livonijas zvejnieku ciemats. 1864. gadā tajā tika atvērta pirmā Krievijas Impērijas teritorijā esoša jūrniecības koledža, kurā jaunus igauņu un latviešu zemniekus apmācīja par kuģu kapteiņiem. Līdz ar skolas atvēršanu attīstījās arī kuģubūves industrija un tika uzbūvēta osta (1900.–1905). Laika posmā no 1857. līdz 1913.gadam Ainažos  tika uzbūvēti vairāk nekā 50 kuģi. Pirms Pirmā Pasaules kara Ainaži bija ceturtā lielākā Latvijas osta. Padomju laikā Ainaži nonāca tuvumā esošās Salacgrīvas ēnā. Pilsētas tiesības Ainažiem tika piešķirtas 1926. gadā. Mūsdienās tā ir vismazākā Vidzemes pilsēta.

Pilotobjekta vēsture

1912. gadā, kad tika atvērta šaursliežu dzelzceļa līnija Ainaži–Valmiera–Smiltene. Izbūvētais dzelzceļš savienoja ostu ar plašām iekšzemes lauksaimniecības zemēm, lai tajās izaudzētos produktus varētu  importēt. Attēlā redzamā ēka tika izbūvēta kā ostas infrastruktūras daļa. Tagad ēka tiek izmantota par mājokli, kurā ir ierīkoti 4 atsevišķi dzīvokļi. 

Esošais notekūdeņu attīrīšanas risinājums

Tikai daļai mājas iedzīvotāju dzīvoklī ir ūdens. Pārējie sadzīves vajadzībām izmanto akas ūdeni. No tiek dzīvokļiem, kuriem ir ierīkota ūdens apgāde, notekūdeņi tiek novadīti atsevišķās nosēdtvertnēs. Tās regulāri tiek iztukšotas un attīrīšanai transportētas uz Ainažu notekūdens attīrīšanas iekārtām. Pārējie iedzīvotāji izmanto sausās tualetes.

Risināmās problēmas

• Pilotobjekts atrodas teritorijā ar augstu gruntsūdeņu līmeni, kas apgrūtina attīrīto notekūdeņu novadīšanu;
• Attīrītos notekūdeņus varēs novadīt vaļēju grāvju sistēmā, kura tieši ir saistīta ar Rīgas līci.

Piedāvātais risinājums

• Visi dzīvokļi tiek apvienoti vienā notekūdeņu savākšanas sistēmā;
• Tiek uzstādītas bioloģiskās notekūdens attīrīšanas iekārtas ar aktīvajām dūņām;
• Ņemot vērā, ka attīrītie notekūdeņi pēc salīdzinoši nelieka brīža nonāks Rīgas līcī, notekūdenim būtu nepieciešams veikt arī augu barības vielu (pamatā fosfora) papildus attīrīšanu;

• Iespējamās fosfora papildus attīrīšanas tehnoloģijas ir:
  • Koagulanta dozēšana;
  • Pazemes noteces mākslīgās mitraines izveide;
  • Infiltrācijas dobes ierīkošana.

Situācija pilotobjektā

Latvijas Univeristāte, kas ir viens no projekta partneriem, veica objekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kā arī organizēja nepieciešamo analīžu ievākšanu.  Lai izvēlētos piemērotāko fosfora papildus attīrīšanai izmantojamo tehnoloģiju, tika apmeklēti pilotobjekti Lietuvā un Polijā. Notekūdens attīrīšanas iekārtu (turpmāk tekstā – NAI) izbūvi bija plānots uzsākt 2018. gada februārī vai martā, tiklīdz būs būvēšanai piemēroti laika apastākļi. NAI darbināšanu bija plānots uzsākt aprīlī vai maijā.

Kas līdz šim ir paveikts pilotobjektā?

Visa veida iedzīvotāji tika aptaujāti, lai identificētu esošās problēmas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā.

Pilotteritorijas apmeklējumu laikā tika novērtētas NAI izbūvei pieejamās platības.

Ar pašvaldības uzņēmuma “Salacgrīvas ūdens” darbiniekiem un mājas iedzīvotājiem tika diskutēts par esošajām problēmām. 

Lai iepazītos ar Projekta Partneru pieredzi un izvēlētos Ainažu pilotobjektam piemērotāko fosfora piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju tika apmeklētas NAI Lietuvā un Polijā.

Ņemot vērā, ka izbūvējamās NAI ir pilotobjekts, kurā paredzēts veikt labāku notekūdeņu attīrīšanu, nekā tas šobrīd ir noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos, tehniskā projekta izstrādei un būvnieka izvēlei bija nepieciešams ilgāks nekā sākotnēji plānotais laiks. Praktiskie objekta izbūves darbi tika uzsākti tikai 2018. gada nogalē.  

Par piemērotākās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas izvēli tika diskutēts projekta partneru tikšanās laikā.

Pilotobjekts tika izbūvēts izmantojot Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas "Interreg V–B Baltijas jūra" un Salacgrīvas novada pašvaldības finansējumu.